Th_utf8
[CPD Classification 2.5.8]
[PTS Vol Th 1 ] [\z Th /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol Th 1 ] [\z Th /] [\w I /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
Theragāthāpāḷi
Nidānagāthā
 
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
 
Sīhānaṃ'va nadantānaṃ dāṭhīnaṃ girigabbhare
Suṇātha bhāvitattānaṃ gāthā attūpanāyikā
 
Yathānāmā yathāgottā yathādhammavihārino
Yathādhimuttā sappaññā vihariṃsu atanditā
 
Tattha tattha vipassitvā phusitvā accutaṃ padaṃ
Katantaṃ paccavekkhantā imamatthamabhāsisuṃ.
 
Ekakanipāto
1. 1. 1
1. Channā me kuṭikā sukhā nivātā vassa deva yathāsukhaṃ
Cittaṃ me susamāhitaṃ vimuttaṃ ātāpī viharāmi vassa devā'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā subhūtitthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Subhūtittheragāthā.
 
1. 1. 2
2. Upasanto uparato mantabhāṇī1 anuddhato
Dhunāti pāpake dhamme dumapattaṃ va māluto'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahākoṭṭhito thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Mahākoṭṭhitattheragāthā.
 
1 Mattabhāṇī-sīmu 2.
 
[BJT Page 4] [\x 4/]
1. 1. 3
3. Paññaṃ [PTS Page 002] [\q 2/] imaṃ passa tathāgatānaṃ
Aggi yathā pajjalito1 nisīthe
Ālokadā cakkhudadā bhavanti
Ye āgatānaṃ vinayanti kaṅkhaṃ'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kaṅkhārevato thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Kaṅkhārevatattheragāthā.
 
1. 1. 4
4. Sabbhireva samāsetha paṇḍitehatthadassibhi2
Atthaṃ mahantaṃ gambhiraṃ duddasaṃ nipuṇaṃ aṇuṃ
Dhīrā samadhigacchanti appamattā vicakkhaṇā'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā puṇṇo mantāṇiputto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Puṇṇattheragāthā.
 
1. 1. 5.
5. Yo duddamiyo3 damena danto dabbo santusito vitiṇṇakaṅkho
Vijitāvī apetabheravo hi dabbo so parinibbuto ṭhitatto'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā dabbo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Dabbattheragāthā.
 
1. 1. 6
6. Yo sītavanaṃ upāga4 bhikkhu eko santusito samāhitatto
Vijitāvī apetalomahaṃso rakkhaṃ kāyagatāsatiṃ dhitīmā'ti. 5
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sītavaniyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Sītavaniyattheragāthā.
1. 1. 7
7. Yopānudī maccurājassa senaṃ
Naḷasetuṃ va sūdubbalaṃ mahogho
Vijitāvī apetabheravo hi
Danto so parinibbuto ṭhitatto'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā bhalliyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Bhalliyattheragāthā.
 
1 Pajjālito-[PTS,] sīmu.
2 Hatthadassibhi-sīmu. 1, 2.
3 Duddamayo-[PTS.]
4 Upagā-sīmu. 1, 2. Upāgā-
5 Dhitimāti-sīmu. 1, 2.
 
[BJT Page 6] [\x 6/]
1. 1. 8
8. Yo duddamiyo1 damena danto vīro santusito vitiṇṇakaṃkho
Vijitāvī apetalomahaṃso vīro so parinibbuto ṭhitatto'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vīro thero gāthaṃ abhāsittha'ti.
 
Vīrattheragāthā.
 
1. 1. 9
9. Svāgataṃ na durāgataṃ nayidaṃ dumantitaṃ mama
Saṃvibhattesu dhammesu yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgaminti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā piḷindavaccho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Piḷindavacchattheragāthā.
 
1. 1. 10
10. Vihari [PTS Page 003] [\q 3/] apekkhaṃ idha vā huraṃ vā
Yo vedagu samito yatatto
Sabbesu dhammesu anūpalitto
Lokassa dhaññā udayabbayaññā'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā puṇṇamāso thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Puṇṇamāsattheragāthā.
 
Paṭhamo vaggo.
 
Tassuddānaṃ:
Subhūti koṭṭhito thero kaṅkhārevatasammato2
Mantāṇiputto dabbo ca sītavaniyo ca bhalliyo
Vīro piḷindavaccho ca puṇṇamāso tamonudo'ti.
 
1 Duddamayo-[PTS.]
2 Subbato-[PTS.]
 
[BJT Page 8] [\x 8/]
1. 2. 1
11. Pāmojjabahulo1 bhikkhu dhamme buddhappavedite
Adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhanti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā cūḷavaccho2 thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Cūḷavacchattheragāthā.
 
1. 2. 2
12. Paññābalī sīlavatūpapanno
Samāhito jhānarato satīmā
Yadatthiyaṃ bhojanaṃ bhuñjamāno
Kaṅkhetha kālaṃ idha vītarāgo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahāvaccho3 thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Mahāvacchattheragāthā.
 
1. 2. 3
13. Nīlabbhavaṇṇā rucirā sītavārī sucindharā
Indagopakasañchannā te selā ramayanti ma'nti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vanavaccho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Vanavacchattheragāthā.
 
1. 2. 4
14. Upajjhāyo maṃ avaca4 ito gacchāma5 sīvaka
Gāme me vasati kāyo araññaṃ me gato mano
Semānako pi gacchāmi natthi saṅgo vijānata'nti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmato vanavacchassa therassa sāmaṇero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Vanavacchattherasāmaṇeragāthā.
 
1. 2. 5
15. Pañca chinde pañca jahe pañca cuttari bhāvaye
Pañcasaṅgātigo bhikkhu oghatiṇṇo'ti vuccatī'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kuṇḍadhāno thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Kuṇḍadhānattheragāthā.
 
1. 2. 6
16. Yathā pi bhaddo ājañño naṅgalāvattanī sikhī
Gacchati appakasirena evaṃ rattindivā mama
Gacchati appakasirena sukhe laddhe nirāmise'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā bellaṭṭhisīso thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Bellaṭṭhisīsattheragāthā.
 
1 Pāmujjabahulo-[PTS.]
2 Cuḷagavaccho-sīmu. 1, 2.
3 Mahāgavaccho-sīmu. 1, 2.
4 Avacasi-
5 Gacchāmi-[PTS.]
 
[BJT Page 10] [\x 10/]
1. 2. 7
17. Middhi [PTS Page 004] [\q 4/] yadā hoti mahagghaso ca
Niddāyitā samparivattasāyī
Mahāvarāho'va nivāpapuṭṭho
Punappunaṃ gabbhamupeti mando'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā dāsako thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Dāsakattheragāthā.
 
1. 2. 8
18. Ahu buddhassa dāyādo bhikkhu bhesakalāvane
Kevalaṃ aṭṭhikasaññāya1 apharī paṭhaviṃ imaṃ
Maññe'haṃ kāmarāgaṃ so khippameva pahissatīti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sigālapitā2 thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Sigālapituttheragāthā.
 
1. 2. 9
19. Udakaṃ hi nayanti nettikā usukāro namayanti tejanaṃ
Dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti subbatā'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kuṇḍalo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Kuṇḍalattheragāthā.
 
1. 2. 10
20. Maraṇe me bhayaṃ natthi nikanti natthi jīvite
Sandehaṃ nikkhipissāmi sampajāno patissato'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ajito thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Ajitattheragāthā.
 
Dutiyo vaggo.
 
Tassuddānaṃ:
Cūḷavaccho mahāvaccho vanavaccho ca sīvako
Kuṇḍadhāno ca belaṭṭhi dāsako ca tatopari
Sigālapitiko thero kuṇḍalo ca ajito dasā'ti.
 
1 Aṭṭhisaññāya-[PTS.]
2 Siṅgālapitā-[PTS.]
 
[BJT Page 12] [\x 12/]
1. 3. 1
21. Nāhaṃ bhayassa bhāyāmi satthā no amatassa kovido
Yattha bhayaṃ nāvatiṭṭhati tena maggena vajanti bhikkhavo'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nigrodho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Nigrodhattheragāthā.
 
1. 3. 2
22. Nīlā sugīvā sikhino morā kāraṃciyaṃ abhinadanti.
Te sītavātakadditakalitā1 suttaṃ jhāyaṃ nibodhentī'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā cittako thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Cittakattheragāthā.
 
1. 3. 3
23. Ahaṃ [PTS Page 005] [\q 5/] kho veegumbasmiṃ bhutvāna madhupāyasaṃ
Padakkhiṇaṃ sammasanto khandhānaṃ udayabbayaṃ
Sānuṃ paṭigamissāmi vivekamanubrūhayanti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā gosālo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Gosālattheragāthā.
 
1. 3. 4
24. Anuvassiko pabbajito passa dhammasudhammataṃ
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sugandho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Sugandhattheragāthā.
 
1. 3. 5
25. Obhāsajātaṃ phalagaṃ cittaṃ yassa abhiṇhaso
Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasī'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nandiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Nandiyattheragāthā.
 
1 Sītavātakalitā-[PTS.]
 
[BJT Page 14] [\x 14/]
1. 3. 6
26. Sutvā subhāsitaṃ vācaṃ buddhassādiccabandhuno
Paccavyadhiṃ hi nipuṇaṃ vālaggaṃ usunā yathā'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ubhayo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Ubhayattheragāthā.
 
1. 3. 7
27. Dabbaṃ kusaṃ poṭakilaṃ usīraṃ muñjababbajaṃ1
Urasā panudissāmi2 vivekamanubrūhaya'nti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā lomasakaṅgiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Lomasakaṅgiyattheragāthā.
 
1. 3. 8
28. Kacci no vatthapasuto kacci no bhūsanārato
Kacci sīlamayaṃ gandhaṃ kiṃ tvaṃ vāyasi3 netarā pajā'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā jambugāmikaputto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Jambugāmikattheragāthā.
 
1. 3. 9
29. Samunnamayamattānaṃ usukāro'va tejanaṃ
Cittaṃ ujuṃ karitvāna avijjaṃ bhinda4 hāritā'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā hārito thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Hāritattheragāthā.
 
1. 3. 10
30. Ābādhe me samuppanne sati me upapajjatha
Ābādho me samuppanno kālo me nappamajjitunti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā uttiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Uttiyattheragāthā.
 
Tatiyo vaggo.
 
Tassuddānaṃ:
Nigrodho cittako thero gosālathero sugandho
Nandiyo ubhayo thero thero lomasakaṅgiyo
Jambugāmikaputto ca hārito uttiyo isīti.
 
1 Muñjapabbajaṃ-[PTS.]
2 Panudahissāmi-[PTS.]
3 Vāsi-[PTS.]
4 Chinda-[PTS.]
 
[BJT Page 16] [\x 16/]
1. 4. 1
31. Phuṭṭho [PTS Page 006] [\q 6/] ḍaṃsehi makasehi araññasmiṃ brahāvane
Nāgo saṅgāmasīseva sato tatrādhivāsaye'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā gabbharatīriyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Gabbharatīriyattheragāthā.
 
1. 4. 2
32. Ajaraṃ jiramānena tappamānena nibbutiṃ
Nimmisaṃ paramaṃ santiṃ yogakkhemaṃ anuttaran'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā suppiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Suppiyattheragāthā.
 
1. 4. 3
33. Yathāpi ekaputtasmiṃ piyasmiṃ kusalī siyā
Evaṃ sabbesu pānesu sabbattha kusalo siyā'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sopāko thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sopākattheragāthā.
 
1. 4. 4
34. Anāsannavarā etā niccameva vījānatā
Gāmā araññamāgamma tato gehaṃ upāvisiṃ
Tato uṭṭhāya pakkamiṃ anāmantiya1 posiyo'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā posiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Posiyattheragāthā.
 
1. 4. 5
35. Sukhaṃ sukhattho labhate tadācaraṃ
Kittiṃ ca pappoti yasassa vaḍḍhati
Yo ariyamaṭṭhaṅgikamañjasaṃ ujuṃ
Bhāveti maggaṃ amatassa pattiyā'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sāmaññakānitthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sāmaññakānittheragāthā.
 
1. 4. 6
36. Sādhu sutaṃ sādhu caritakaṃ
Sādhu sadā aniketavihāro
Atthapucchanaṃ padakkhiṇakammaṃ
Etaṃ sāmaññamakiñcanassā'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kumāraputto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Kumāraputtattheragāthā.
 
1 Anāmantetvā-[PTS.]
 
[BJT Page 18] [\x 18/]
1. 4. 7
37. Nānājanapadaṃ yanti vicaranto asaññatā
Samādhiṃ ca virodhenti kiṃsu raṭṭhacariyā karissati
Tasmā vineyya sārambhaṃ jhāyeyya apurakkhato'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kumāraputtattherassa sahāyakā thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Kumāraputtasahāyakattheragāthā.
 
1. 4. 8
38. Yo iddhiyā sarabhuṃ1 aṭṭhapesi
So gavampati asito anejo
Taṃ sabbasaṅgātigataṃ mahāmuniṃ
Devā namassanti bhavassa pāragu'nti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā gavampatitthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Gavampatittheragāthā.
 
1. 4. 9
39. Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamāno'va matthake
Kāmarāgappahānāya sato bhikkhu paribbaje'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā tisso thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Tissattheragāthā.
 
1. 4. 10
40. Sattiyā [PTS Page 007] [\q 7/] viya omaṭṭho ḍayhamāno'va matthake
Bhavarāgappahānāya sato bhikkhu paribbaje'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vaḍḍhamāno thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
 
Vaḍḍhamānattheragāthā.
 
Catuttho vaggo.
 
Tassuddānaṃ:
Gabbharatīriyo suppiyo sopāko ceva posiyo
Sāmaññakāni kumāputto kumāputtasahāyako
Gavampati tissatthero vaḍḍhamāno mahāyaso'ti.
 
1 Sarabuṃ-sīmu. 1.
 
[BJT Page 20] [\x 20/]
1. 5. 1
41. Vivaramanupatanti vijjutā vebhārassa ca paṇḍavassa ca
Nagavivaragato ca jhāyati putto appaṭimassa tādino'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sirivaḍḍho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti. Sirivaḍḍhattheragāthā.
 
1. 5. 2
42. Cāle upacāle sīsūpacāle
Patissatā nu kho viharatha
Āgato vo vālaṃ viya vedhī'ti.
 
Itthaṃ sudaṃ āyasmā khadiravaniyo revato thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Khadiravaniyarevatattheragāthā.
 
1. 5. 3
43. Sumuttiko sumuttiko sāhu sumuttikomhi tīhi khujjakehi
Asitāsu mayā na&